saliidzinot
Posted: 23 Apr 2007, 20:45saliidzinot sheit nopeerkamos Synta 120/600 un Synta 150/750! winji ir daudzmaz wienaadaa cenaa... kurs ir labaaks wai ar ko katrs ir labaaks wiens no otra...nu taml! saliidzinam!
Nu tad vareetu meegjinaat pa punktiem:
1. Tas 120mm ir refraktors, 150mm ir reflektors. Katram savi plusi un miinusi. Protams, 150mm paraadiis vairaak nekaa 120mm, bet ar abiem ko dariit buus gana ilgi. No detaljaam blaavajos objektos (iznjemot spozhaakos no tiem) nekas daudz nebuus saskataams, bet pashu objektu skaits, ko varees saskatiit, abiem agregaatiem sniedzas tuuksotshos, 150mm protams to buus manaami vairaak un tie miglas plekjiishis izskatiisies gaishaaki
.
2. Vienam ir 600mm fokusa attalums, otram ir 750mm, tam kam iisaaks fokusa attaalums ir iespeejams lielaaks patiesais redzes lauks. Sheit protams labaaks buus 120/600, nekaa 150/750, but taapat abiem patiesie redzes lauki jau ar parastu 32mm plossl okulaaru buus virs 2Ć‚Ā°, kas ir diezgan cieniigams raadiitaajs teleskopam.
3. No aberaacijaam (dizainiski gljuki optikaa) visiem ahromaatiskiem refraktoriem ir taada nelaba iipashiibaa hromatisms, kas noziimee to ka normaali tiek nofokuseeta tikai viena gaismas spektra dalja (parasti regjions ap zaljo gaismu), bet paareejaas ir mazaak vai vairaak aarpus fokusa, liidz ar to ap spozhaakaam detaljaam veidojas, parasti, zili halo, it sevishkji tas paraadaas, kad pieliekam klaat fotoaparaatu teleskopam. Reflektoram (Njuutona sisteemas, kaads ir 150/750) buus uz kadra malaam manaam koma, kas ir "dabisks" parabolisku spogulju veidojums un jo vinjsh "aatraaks" (mazaaks f skaitlis), jo trakaak paliek, ap f/4 jau bez komas korektora paliekot diezgan traki, bet tas atshkjiras no cilveeka uz cilveeku, es komu redzu tikai tad, kad uz to skatos, bet man arii ir tikai f/6 spogulis.
4. Portabilitaates zinjaa shis refraktors viennoziimigi vinnes saliidzinaajumaa ar doto reflektoru. Pirmakaart jau tas ir svars (11kg pret 20kg), otrkaart fiziskie izmeeri (refraktors buus tievaaks un iisaaks), treshkaart refraktori reti (izcili reti) ir jaakolimee, parasti tikai tad, kad shis piedziivojis kaadu lidojumu pa trepeem uz leju, vai ticis pamatiigi apdauziits gar stuuriem un brinumainaa kaartaa objektiivs vel ir palicis vesels. Reflektoram tas buus jaadara biezhaak, bet tas process nav nekas sarezhgjiits un peec kaadas pusstundas jau buusi tikpat labs meistars shajaa procesaa kaa lielais vairums no amatieru asrtonomiem
.
5. Statiivi abiem ir dazhaadi, viens ir Alt-az otrs ir ekvatoriaalais (EQ). Alt-az ar neko neatshkjiras no parasta foto statiiva savaa darbiibas principaa, tikai tam klaat naak klokjiishi leenaakai groziishanai (tas lai vieglaak sekot abaas asiis). EQ statiivs ir iipashs ar to, ka tam vienu asi ir iespeejams noreguleet paraleeli Zemes rotaacijas asij, taa padarot sekoshanu daudz vienkaarshaaku, jo tad atliek sekot tikai vienaa asii un tiek noveersta t.s. atteela rotaacija (svariigi gan tikai meegjinot kautko ilgstoshi izgaismot uz filmas vai CCD).
Kopumaa ir taa, ka tas objektiiva izmeers parasti izsaka visu, jo shis ir taads hobijs kuraa izmeers ir svariigs (bez zemtekstiem
) un tas izmeers ir objektiiva apertuura (diametrs miinus eenojums). Jo tas buus lielaaks, jo vairaak gaismas tiks savaakts, kas atljaus saskatiit blaavaakus objektus un spozhaakos padariis vel spozhaakus, kaa arii lielaaks diametrs noziimee labaaku izshkjirtspeeju, kas ir svariigi prieksh visiem debess objektiem, it sevishkji jau Meenesim, planeetaam un dubultzvaigzneem (taam it iipashi).
Taka domaa, skaties un izveelies. Abi no shiem teleskopiem buus gana labi iesaakumaa
.
Skaidras debesis!
V.
Par taam gaismas spektra daljaam! kaa tas isti izpauzas!