Taax, pirmkaart f/D attieciibai ar piemeerotiibu galaktikaam vai planeetaam patiesiibaa nav tiesha saistiiba
. Shii attieciiba ir svariiga tikai fotografeeshanai primaarajaa fokusaa, kas ir pilniigi cits zveers (tieshaam zveers laika, pacietiibas, zinaashanu un arii $$$ zinjaa). Taads priekshstats ir veidojies deelj taa, ka planeetaam parasti izveelas garaakus fokusa attalumus, lai nebuutu jaaizmanto mazmaziitnji okulaarinji un/vai barloca leecas lai dabuutu planeetaam nepiecieshamos palielinaajumus, bet galakikaam un miglaajiem vajag peec iespeejas lielaakus redzes laukus, kas noziimee, ka vajag peec iespeejas mazaaku fokusa attaalumu apvienot ar peec iespeejas lielaaku objektiiva diametru.
Piemeeram: divi teleskopi 200mm f/6 un 250mm f/4,8, abiem fokusa attalumi ir 1200mm. Kaa reekjinam redzes lauku ierastaakajaa variantaa (kad okulaara lauka blendes diametrs nav zinaams) - okulaara redzes lauks/palielinaajums. Okulaara redzes lauku mees zinam no taa specifikaacijas (visur lieliem burtiem rakstiits cik tur vinjam to Ć‚Ā° ir), palielinaajumu ieguustam no Fteleskpam/Fokularam. Njemam parastu super plossl okulaaru ar 52Ć‚Ā° AFOV un 25mm fokusa attaalumu. Palielinaajums abos teleskopos buus 48x (Fteleskops(=1200mm)/Fokulaars(=25mm)), no taa izriet ka redzes lauks kaa vienaa taa otraa buus 52Ć‚Ā°/48x=1.08Ć‚Ā°. No taa varam secinaat, ka redzes lauks ir atkariigs no teleskopa fokusa attaaluma un okulaara shkjietamaa redzes lauka
. Atshkjiriiba gan buus atteela gaishumaa un izshkjirtspeejaa, kaa arii kolimaacijas vieglumaa/gruutumaa.
Tad otrkaart, atgriezhamies pie jautaajuma
1. Taalaak no Bresser Pluto!!! Tie teleskopi ir vienkaarshi ljauni.
2. Ja pamataa ir doma mekleet galaktikas, miglaajus un zvaigznju kopas, tad jau tika mineets, pat galvenais ir teleskopa objektiiva diametrs, jeb apertuura. Jo tas buus lielaaks, jo vairaak gaismas tas savaaks, jo gaishaaks atteels buus redzams un blaavaaki objekti saskataami. Kaa arii lielaaks diametrs noziimee labaaku izshkjirtspeeju, kas savukaart noziimee, ka vareesi saskatiit smalkaakas detaljas objektos, ko noveero. Piemeeram lodveida zvagznju kopas negrib taa iisti daliities zem 150mm, iznjemot ja ir tieshaam tumshas un dzidras debesis, tad prieksh M13,4,3 var pietikt arii ar 100mm, lai saaktu aareejaas zvaigznes izdaliit. 200mm un lielaakos skats jau buus dramatiskaaks, it sevishkji tumshaas debesiis. Tas pats arii ir ar galaktikaam un miglaajiem. Ar savu 70mm taalskati nevienaa galaktikaa neesu redzeejis pat nojausmas no jebkaadaam struktuuraam, bet tai 200mm dobaa var jau saakt sho to saskatiit, it sevishkji jau spozhaakajaas (M31, M51, UFO galaktika, M81/82 u.c.). Miglaajos arii buus liidziigi
.
Jaapiebilst, ka uz planeetaam arii lielaaka apertuura paraada vairaak (izshkjirtspeeja).
Apertuurai gan ir viens un tikai viens pretarguments - portabilitaate. Vai sho teleskopu buus vajadziiba kautkur paarvadaat. Es savaa atuo neko lielaaku arii par to 200mm dobu nevaru dabuut iekshaa, ja nu vieniigi 12" (306mm) LightBridge dobu izjauktaa veidaa. Ja nav sava transporta un nav arii balkona no kura noveerot, tad labaak buutu kaads mazs kompakts agregaats (refraktors vai maksutova kasegreens, sliecos uz refraktoru, lielaaks redzes lauks vinjam buus), ko var viegli ielikt somaa vai koferii un aizbraukt uz sev tiikamu noveerojumu vietu (neaizmirstot saliekamu kjebliiti
).
Lai veicas un skaidras debesis!
V.