Vispār zirnerkļu pavedieni nav vienīgais dabas materiāls, kas savulaik nācā talkā astronomiem... Pirms dzidrinātās optikas ēras , par pretatstarojošo ( interferējošo) virsējo slāni, lieti noderēja novērotāja deguns... precīzāk, taukvielas (droši ne bez sviedriem...
) uz tā un deguna pamatnes, ar ko ‘’ievaskoja ‘’ lēcu (objektīva) virspusi, vismaz senākā literatūrā tā minēts (t.sk., kā nejaušs atklājums). Par to interferējošo efektu, grūti spriest... bet sīkās mikroskrambas, tādejādi aizpildījās gan, un gaismas izkliede, ‘’padilušiem’’ objektīviem, varēja samazināties pilnīgi noteikti, ne velti šo ‘’triku’’ pielietoja pirmajiem Saules koronogrāfiem...Tātad, ja kādām ir sabeigta optika... uz priekšu!
