Kādēļ tieši Marss?

[Deja Vu]

Kādēļ no Saules sistēmas planētām tieši Marss visvairāk rosinājis rakstnieku iztēli kā ārpuszemes saprātam piemērotākā vieta? Vai tas ir saistīts ar astronomu sākotnējiem novērojumiem vai tikai nejaušība?

[dzimmijs13]

Pie vainas droši vien bijuši kanāli. Un Herberts Velss ar savu ģeniālo "Pasauļu karu". Arī Bredberijs ar savām marsiešu esejām. Taču man gan šķiet, ka sākotnējā fantastika visvairāk izmantojusi Mēnesi, kaut vai barons Minhauzens, kurš kā zināms nekad nemeloja. Viņa otrā Mēness ceļojuma apraksts pilnīgi atbilst fantastiskas, lai arī bez "zinātniskā' pamatojuma, kritērijiem. Un atliek vēl atcerēties tā paša Velsa "Ceļojumu uz Mēnesi".
Un arī Venēra nav bijusi apieta, kaut kad lasīju ka gadsimta pirmajā pusē bijuši stāstiņi par 'venēriešiem, tiesa, lubu literatūras līmenī, tāpēc aizmirsti. Bērnībā man mīļa grāmatiņa bija brāļu Strugucku Venēras ekspedīcijas aprakstītās nedienas, arī tur netrūka visādu Venēras dzīvo būtņu paveidi, tiesa, ne saprātīgu. Un vēl ir lasīts arī par Antarktīdas ekspedīcijā satiktiem "sniega cilvēkiem', kuri ieradušies no Plutona.
Marss nebūt nav bijis vienīgais citplanētiešu 'kandidāts' mūsu Saules sistēmā.
Taču nesen uzzināju, ka marsieši mūsu apziņā dzīvo daudz spēcīgāk kā man šķita. Nesen globālajā tīmeklī uzdūros jaunai basņai (lielisks krievu vārds, kam trāpīguma ziņā grūti atrast latvisku analogu), ka "mazie zaļie' sazinājušies ar vienu skotu (diemžēl piemirsu šā apgaismotā Rērihu garīgā spēka pārmantotāja uzvārdu) kontaktpersonu, atklājot ka viņi tomēr esot marsieši. Taču viņi lūk nedzīvojot planētas materiālajos putekļos, bet gan smalkajā ēteriskajā slānī, un pēc pašu vēlēšanās var materializēties, lai mums parādītos, un tad atkal žviuks, smalkajā ēterī atpakaļ. Tātad NASA ar visiem saviem pētījumiem un atklājumiem var iet "uz poda" , katram bērnam zināms, ka smalkā pasaule visādiem tur fēniksiem ar savu rupjo materiālistisko pētījumu veidu nav pieejama. Tikai īpašiem izredzētiem, apgaismotajiem!
Un lielākais mans pārsteigums bija uzzinot, ka tepat, mūsu latviskajā vidē, dzīvo cilvēki kuri ko tādu ņem nopietni. Laikam tomēr ļoti mums vajag marsiešus.

[Kamelija]

Piekrītu Dzimmijam, ka cilvēku fantāzija attīstās līdzi zināšanām. Vispirms Mēness, kurš izrādījās vienkāršs akmens klucis ar putekļu kārtu un bez atmosfēras. Vēlāk sekoja Venēra, kura sākotnēji tika uzskatīta, par lielisku kandidāti dzīvošanai. Protams, atklājās, ka neko jauki tur nav. Sekoja Marss, kas dominēja ļoti ilgi. Lai gan jāsaka, ka Marsa neviesmīlīgā vide lika fantastiem pārvākties uz ārpussaules sistēmas planētām. Tur nekas nav zināms un līdz ar to fantāzijai nav nekādu ierobežojumu.

[cydonia]

pievienojos iepriekš minētajam un piebilstu...
marsa klimats, lai arī nepiemērots cilvēkiem, tomēr ir vislīdzīgākais zemei, no tiem kas pieejami saules sistēmā. temperatūras, sevišķi ekvatora tuvumā, pat ļoti pieņemamas. atmosfēra, plāna, nepiemērota, taču ne agresīva. gaismas mazāk, taču pietiekami. tie ir fakti ko zinām šodien. ar to gribēju teikt, ka mars ir pateicīgs fantastu objekts saules sistēmā no sci fi viedokļa.

ps.
Vispirms Mēness, kurš izrādījās vienkāršs akmens klucis ar putekļu kārtu un bez atmosfēras.
gandrīz. pirmkārt, var izrādīties ka ne tikai akmens, bet arī ledus ar putekļu kārtu. otrkārt, atmosfēra ir 0,000000000.....x atmosfēras. kas gan ir tuvu nekāda. katrā ziņā, mēness orbitālos aparātus vairāk ietekmē mēness nevienmērīgais gravitācijas lauks, nevis berze pret mēness atmosfēru.