StarSpace Forums

Kas vainas, ja paužu nepatiku pret reliģiju? Kas tur nožēlojams? To taču drīkst darīt un tas nav nekas nosodāms.

>rancune
domāju, ka drīkst. katram laikam savi trūkumi. kādreiz nedrīkstēja stāstīt politiskas anekdotes, tagad nedrīkst runāt par lata de.... ja mums būtu spēcīga reliģiskā sistēma, kā kādā rūdītā musulmaņu valstī, tad iespējams nedrīkstētu arī paust nepatiku pret reliģiju.

Pirms paužam nepatiku pret reliģiju, būtu jābūt skaidrībai, par ko mēs runājam. Mūsos ģenētiski ielikts ir kaut kas, kas tiecas pēc neapjaustā, pēc kaut kā, kas ir varenāks par mums, un šo ģenētisko vēlmju (protams, ne tikai augstāk minēto) piepildījums rada mūsos harmoniju, pacilātību. Daudzos no mums reliģija palīdz izveidot stabilu un drošu (nu un, ka ne uz eksakto zinātni balstītu!?) iekšējo pasauli. Un, tā kā šāds līdzsvars cilvēkā palielina viņa izdzīvošanas potenciālu, loģiski, ka evolūcija to saglabā. Bet mēs labprāt nereti izlejam ūdeni kopā ar bērnu.
Edvards Vilsons esot teicis: "Tā būs traģiska vēsturiska kļūda, ja mēs izslēgsim no mūsu zvērestiem vārdu Dievs. Aiciniet mācītājus svētīt civilās ceremonijas, un visam pāri, mācīsimies noliekt galvas augstāko vērtību priekšā. Pieņemsim, ka tad, kad psalmi un Dieva piesaukšana rada trīsas mūsos, mūs ir skārusi poēzija un cilvēku cilts dvēsele". Jā, mūsu rīcībā esošā informācija nepierāda Dieva esamību. Bet, manuprāt, kopā ar Einšteinu mēs joprojām varam teikt, ka nebeidzam brīnīties par to, ka pasaule ir tāda, kāda tā ir. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tik maz par to zinām. Discover decembra numurā ir labs raksts " Visums, būvēts mums". Ja protoni būtu 0.2% smagāki, nekā tie ir, tie būtu nestabili un nebūtu ne atomu, ne mūsu. Ja gravitāte būtu pavisam nedaudz spēcīgāka, sekas būtu tādas pašas - zvaigznes izdegtu daudz īsākā laikā, nekā būtu nepieciešams dzīvības evolūcijai. Tādu piemēru ir daudz un, kā zinām, zinātne nemīl sagadīšanos.
Savukārt pierādīt, ka taisnība ir stīgu teorijai (visumu ir neskaitāms daudzums un līdz ar to nav nekāds brīnums, ka mūsu visumā konstantes ir tādas, kādas tās ir) pagaidām izskatās gandrīz (iespējams, ka atklāts ir cita visuma nospiedums reliktā mikroviļņu starojuma fonā) neiespējami.

Nepatika pret reliģiju kā noslēgtu, pabeigtu lineāru sistēmu. Reliģisko priekšstatu par Dievu pasludināšna par absolūtu, sadzīves tradicionālās normas pasludināšana par "Dieva likumiem". Sekas - triju radniecīgo reliģisko sitēmu konfrontācija, īpaši kulminācijas zonā, Palestīnā. Nemaz nerunājot par savstarpējo novirzienu konfrontāciju vienas reliģiskās sistēmas ietvaros.
Kļūdas cēlonis - tās tikai manas personiskās domas - Dieva personificēšana (kas automātiski nozīmē cilvēku personisko īpašību piedēvēšanu Dievam), Dieva aktivizēšana sociālos procesos, kas automātiski noved pie sociālo normu pasludināšanas par Dieva likumu, un slēgtas sistēmas ar vienu pēdējo pravieti, vienīgo dēlu (iespējams, nekad neuzzināsim ko vēlējās viņš pats mācīt), izveidošanas.
Slēgta sistēma labprātīgi pieļauj zināšanu attīstību tikai savos ietvaros. Monoteistiskās reliģijas (nav runa par konkrētiem ticīgajiem, bet sistēmu) neveicina cilvēces mērķi - ekspansiju uz citiem visuma objektiem.
Protams, mēs esam arī garīgas būtnes, un personiskā izvēlē sliecos pie neitrālām sistēmām - laoisma, budisma mācības.

Dzimmijs13 Tevis minētās reliģijas jau ir daudz draudzīgākas primārai dabai un cilvēkam, bet arī šeit jāskatās, cik ļoti nošķiram cilvēku no primārās dabas.

Lai kas mēs būtu un lai kam mēs ticētu, svarīgi būtu nepazaudēt to, ko jūtam, klausoties mūziku, veroties kalnos vai zvaigžņotajās debesīs. Emocijas ir tās, kas mūsu dzīvi padara krāsainu:). http://www.hot.ee/kizy/god.swf

Hahaha super :D:D Es noteikti komplektu ar DVD paņemšu, kuru beigās piedāvā. Buy Jesus now 1-800-LOVEGOD :D

Hmm daudzi te vienā katlā ir iemetuši gan ticību, gan reliģiju,
bet man reiz viens gudrs skolotājs teica: "reliģijai un ticībai nav nekā kopēj."
Un es viņam pilnīgi piekrītu. Jo katram no mums ir sava ticībība, sava apskaidriba, skatījums uz dzīvi varat saukt kā to vien vēlaties. Bet reliģija, tas ir pavisam kas cits. Es teiktu tas ir dzives veids, vai sociāls pārvaldes veids. Es viņus nenosodu, katram ir sava brīva griba un savs brīvais laiks.
Bet tas ir līdz brīdim, kamēr es pats netiek ietekmēts, un tā jau laikam arī tā lielākā sāpe.
Viņiem škiet, ka mēs esam neticīgi un mums ir jāpalīdz, bet mums šķiet, ka viņi cenšās mūs ierobežot.
Tāpēc es ticu, bet ar reliģiju tam ir maz sakara !!!!

Kamēr pasauli nepārvaldīs viens diktators, kas tiešām centīsies, lai visiem būtu labāk, tikmēr mēs te savos sū*os vārīsimies...
Visticamākais, ka mēs arī kaut ko tādu nepiedzīvosim.